Portugāles dienvidu reģions Algarve ir saulainākā Portugāles daļa, protams, arī tur mēdz līt lietus, bet ne tik ļoti kā citviet. Tieši tādēļ Algarve ir lielisks galamērķis ceļojumam uz Portugāli nesezonā, kad cenas ir zemākas, tūristu bari vēl/vairs nav saskrējuši un laiks nav tik karsts, lai arī var gadīties mazliet lietains. Vismaz vienreiz tur ir vērts aizbraukt, tomēr Portugāles patieso garu vislabāk meklēt un baudīt ziemeļos – šāda ir mana atziņa pēc ceļojuma uz Algarvi šī gada martā. Par to, kā mums, diviem ceļotājiem, tur gāja – par to stāsts zemāk. Visa praktiskā informācija par transportu, izmaksām, viesnīcām u.c. ir izvietota atsevišķi raksta beigās.
Uz Faro aizbraucām samērā nejauši, jo šajos datumos bija plānots lidojums uz Madeiru no Stanstedas, bet uzzinājuši par lielajiem plūdiem Madeirā šī gada 22.februārī, sapratām, ka ir jāmaina ceļojuma plāni un lūkojām, kur vēl var aizbraukt no Stanstedas šajos datumos. Pārliecinājos, ka arī pērkot divas nedēļas līdz izlidošana Ryanair lapā var atrast labus cenu piedāvājumus tieši mums vajadzīgajos datumos. Portugāles ziemeļu daļa jau ir divkārt iepazīta, tādēļ nolēmām pavasari sagaidīt Portugāles dienvidu reģionā Algarvē. (Bildes varat skatīt draugiem.lv ceļojumu aprakstā)
Svētdiena, 7. marts . Rīga – Londona (Stansteda)
Aiz loga vēl ziema: sniegs un kupenas, bet vēl pāris stundas un dodamies uz saulaino Portugāli, kur ir daudz siltāk. Biezās drēbes jau laicīgi atstājām mājās, ģērbušies džemperos, plānās lietus jakās un botās, dodamies vakarā uz lidostu. Kā ierasts – braucam tikai ar mugursomām. Piepildījās manas aizdomas – svētdienas reiss uz Stanstedu pilns ar skaļiem britiem, kuri arvien iekarsuši no nedēļas nogales uzdzīves. Nakts lidostā, tādēļ steidzamies ieņemt vietas, bet nekas nemainās – atkal jau visas vietas ir aizņemtas un nākas gulēt uz grīdas. Reiss ir tikai pl. 10, tātad 13 stundas ko pavadīt lidostā. Ap pl. 4-5 sāk izlidot pirmie reisi, tādēļ atbrīvojas vietas un var iekārtoties krēslos.
Pirmdiena, 8.marts. Londona – Faro – Tavira
Lidojam uz Faro. Londonā bija saulains un ceram, ka arī Portugāle mūs sagaidīs ar sauli. Diemžēl laiks ir mākoņains un mazliet smidzina. No lidostas ar autobusu dodamies uz pilsētas centru. Faro mēs vēl atgriezīsimies atpakaļceļā, tagad laiks doties ar vilcienu uz austrumu pusi – uz pilsētu Tavira. Aiz loga citādāka Portugāle, kā ierasts ziemeļos. Citi skati, turklāt okeāns dienvidu virzienā, nevis rietumos. Tavirā dodamies uz mūsu iepriekš rezervēto jauniešu viesnīcu Pousada de juventude. Pilsēta nav liela, bet Lonely planet ceļvedī publicētā karte nav pārāk detalizēta, tādēļ ļoti noder GPS ar Google maps. Jauniešu viesnīca atkal jau neliek vilties – lieliska istabiņa, iespēja izmantot virtuvīti pirmajā stāvā.
Garais ceļojums dara savu un dodamies iepazīt pilsētu, atrast iespēju paēst. Mums priekšā ir divas pilnas dienas Tavirā, iepriekš internetā biju izpētījis atbildes uz jautājumu „ko te var sadarīt?”, tomēr gribējās uz vietas uzzināt ko vairāk. Turpina līņāt, blakus stacijai atradām Lidl lielveikalu un nolemjam šovakar pašiem gatavot vakariņas. Patīkams pārsteigums – pie kases pārdevēja apsveica Solvitu sieviešu dienā un uzdāvināja skaistu neļķi. Vakariņās par pāris eiro iegādātā lazanja, uzsildīta mikroviļņu krāsnī un izrādās tik garšīga! Noteikti daudz garšīgāka par dažu labu itāļu „restorānu” Vecrīgā. Nogurums dara savu un dodamies pie miera ar cerību, ka rīt spīdēs saule.
Otrdiena, 9.marts – Tavira
Ierastās Portugāles hosteļa brokastis un dodamies ceļā. Laiks arvien ir apmācies, bet nelīst. Šodien plāns doties uz Taviras salu (Ilha de Tavira), kura ir 10 km gara un atrodas tieši pretī Taviras pilsētai. Uz to var nokļūt divejādi: ar kuģīti vai šķērsojot gājēju tiltu netālu no Santa Luz ciemata, kas atrodas 3 km no Taviras uz Faro pusi. Izvēlamies pēdējo variantu. Luz ciematā aiz mākoņiem dažbrīd pavīd saule un mums savukārt cerību stars, ka tomēr spīdēs saulīte. Šķērsojot gājēju tiltu, tā galā ir dzelzceļa sliedes un kursē arī šaursliežu vilcieniņš, ar kuru par 1 eiro var lēnā garā (mazliet ātrāk par cilvēka gaitu) aptuveni 10 minūšu laikā aizklunkurēt līdz pludmalei. Tur mūs sagaida saulains laiks – sejas atplaukst smaidā, tik ļoti pēc ilgstošā ziemas aukstuma ilgojāmies pēc siltuma. Turpat netālu izvietots savāds enkuru parks, kuram noteikti ir dziļāka nozīme, bet nemāku teikt kāda. Apkārtnē ievērības cienīga ir tikai pludmale, kā arī netālu esošajā pļavā apkārt skraidošie zaķi. Taviras sala ir daļa no lielā Ria Formosa dabas parks.
Atpakaļceļā ieturam pusdienas Santa Luz krodziņā – tādi krastmalā ir daudz. Var novērot iepriekš lasīto, ka Portugāles dienvidi ir ļoti iecienīti britu pensionāru vidū. Cik var noprast, daudzi ir apmetušies šeit uz ilgāku laiku. Pāris stundas saulē un jau jūtu, ka sāk cepināt pieri. Turpat esošajā ciematā nejauši uzietā ķīniešu veikaliņā par 3 eiro iegādājos cepuri – kāda veiksme, esmu vismaz mazliet no saules pasargāts. Vēl pirms stundām ķēru katru saules staru, bet nu jau no saules ir jāsargājas. Atlikušo dienas daļu veltam Taviras pilsētas iepazīšanai. Kartē atzīmētas sāls raktuves – tās izpaužās kā lieli dīķi un milzīgas sāls kaudzes. Pilsētā, pāri upei atrodam arī Pingo Doce supermarketu – tur ir mazliet citas preces kā Lidl. Vakarā nakts pastaigas un naksnīgie foto.
Otrdiena, 10.marts – Tavira
Šīs dienas plāns ir apskatīt Ilha de Tavira no otras puses – austrumu galu. Pēc brokastīm dodamies uz Quatros Aquas – kuģu piestātne, aptuveni 20 minūšu gājienā no pilsētas centra. Paveicās – kuģītis tieši gatavs doties reisā. 1 eiro un var sākties 5 minūšu brauciens uz salu. No kuģīša piestātnes var iet garāku ceļu vai doties uz pludmali pa tiešo. Garāks ceļš caurvijās caur koku birzi, gar pļavām un galā arī noved līdz pludmalei. Vasarā pludmale ir piepildīta, bet šodien pāris cilvēki, netālu esošās kafejnīcas nestrādā, tikai vienā kafejnīcā saklāti galdi. Vairākas stundas pa pludmali, dodamies uz piestātni, bet kafejnīcas oficiants saka, ka nākamais kuģītis tikai pēc 2 stundām – paliekam nesapratnē, vai tiešām tā ir vai tomēr mārketings. Piestātnē saprotam, ka nudien nākamais reiss būs tikai pēc 2 stundām. Šo laiku veltam, lai vēlreiz izstaigātu salu, tuvāk apskatīt tās nelielo bāku mola galā. Pilsētā izstaigājām pils mūrus, kur var uzkāpt augšā un paverās skaista pilsētas panorāma.
Ceturtdiena, 11.marts – Portimao
Brokastīs vien trīs komplekti izlikti – saprotam, ka šonakt hostelī tikai mēs un vēl viens viesis bijis. Nav sezona, nav cilvēku. No Taviras dodamies ar vilcienu uz Portimao. Tur mums rezervētas vien divas naktis – jau pirms ceļojuma sākuma bija nolemts atstāt daļu plānojuma elastīgu. Lielākā daļa viesnīcu atrodas pie okeāna un 15 minūšu gājienā no pilsētas – Lonely planet tikai pilsētas centrs, viesnīcu rajona kartes nav – nākas paļauties uz GPS. Piekraste piepildīta ar daudzstāvu viesnīcām, kuras pirmajā brīdī izskatās visas vienādas, mazliet nācās pamaldīties, kamēr ar vietējo palīdzību atradām mūsu viesnīcu. Istabiņa 7.stāvā ar skatu uz okeānu, dzīvoklis ar pilnībā aprīkotu virtuvi, lielo istabu, guļamistabu un balkonu – tas viss par 30 eiro. Atkal jau mazliet apmācies, bet tas mūs neattur doties iepazīties ar Portimao okeānu. Atšķirībā no Taviras zilā ūdens, šeit tas ir vairāk zilzaļš – pludmale pilnīgs pretstats Jūrmalai (Tavirai): klintis savā varenībā aizsedz pludmali, lejā var nokļūt pa trepēm. Vakariņas nolemts gatavot jaunajā virtuvē, tādēļ iepirkti kartupeļi frī, vistas fileja u.c. Elektriskā plīts nesaprotami lēni silst, mēģinājumi ieslēgt arī trešo riņķi rezultējās pie tumsas iestāšanās. Sabijos, ka esmu atslēdzis visu viesnīcu, tomēr izdevās atrast koridorā dzīvokļa drošinātājus un salabot elektrības padevi. Kas ilgi nāk, tas labi nāk – pēc stundas vakariņas tomēr bija gatavas – mēs jau savādāk neprotam, pat kartupeļus uzcept mums vajag ar piedzīvojumu. Ilgi kārotais baltais portvīns atkal ir kešā un dodamies baudīt nakts un zvaigžņu burvību pie okeāna.
Piektdiena, 12.marts – Monchique
Šodien paredzēta aktīvāka atpūta – dosimies uz Monchique pilsētu, lai tur dotos kalnu pārgājienā. Skrienam uz uz autobusu otrā pilsētas galā, pēdējā brīdī pagūstam. Dodamies uz austrumu pusi, dziļāk Portugālē – serpentīna ceļš, apkārt zaļums pilnīgi citi dabas skati un kontrasti. Beidzot atgādina Portugāli, kuru esam pieraduši redzēt. Mončikes pilsēta pārsteidz ar savu mieru un skaistajiem skatiem. Dodamies uz tūrisma informācijas centru (mazliet maldīgas ceļu norādes, uz to ir jādodas pa kalnu augšup), tur mums ļoti sīki pastāsta par aktīvās atpūtas iespējām apkārtnē. Mājās jau bija izpētīta informācija par divām kalnu takām – uz Algarves augstāko punktu Foia (902m) 8km vienā virzienā vai mazāk augsto Picota kalnu (774m). Izvērtējām, kurā no variantiem ir skaistāki dabas skati, izvēlamies Picota. Vēl pilsētā pa ceļam uz takas sākumpunktu, mums pievienojās kāds brūns suns, kurš pielipa pie mums kā dadzis un negāja prom. Jau paguvām viņu nodēvēt par Pedro – bija mūsu gids. Taka ir marķēta ar dzelteno un sarkano krāsu (standarta norādes), tādēļ jāseko līdzi tām. Ceļš ved cauri korķozolu mežam, tos nomaina eikaliptu audzes. Kādā brīdī ir jādodas gar mājām, priekšā mums izskrien divi suņi, Pedro vēja nests aizdodas pie viņiem kaut ko saostās, parej un suņi dodas mājup, laižot mūs tālāk – mēs esam pārsteigti. Paldies Tev, Pedro. Taka drīz vien iziet no meža un priekšā paverās Picotas kalns – līdz tā virsotnei vēl kāpiens pa akmeņu krauju, nav nekādas atzīmes, tādēļ nākas pašiem izvērtēt labāko maršrutu. Lieki piebilst, ka šai pastaigai vajag atbilstošus apavus. Virsotnē pusdienas – Pedro brīvi skraida pa kalniem, pārņem sajūta, ka tā ir viņa ikdiena. Apkārt paveras skaista panorāma. Laiks doties atpakaļ, lai pagūtu uz Portimao autobusu. Ieejam pilsētā un Pedro tikpat piepeši kā uzradās, tā arī pazuda – nepaguvām atvadīties. Pilsētas centrā ir skaists parks, kurā var ieturēt pikniku – paveras skaisti skati uz ieleju un uz abiem kalniem: Picota un Foia. Atpakaļceļā uz Portimao – noliekam mantas un atkal jau dodamies uz okeānu – pa ceļam uz to jau atkal pie ielu tirgotājas iegādājamies lielus, sulīgus apelsīnus par 50 centiem kilogramā. Abi atzinām, ka tie ir mūžā garšīgākie apelsīni. Garāka pastaiga gar okeānu, fotosesija, kaļam plānus nākamajām dienām. Viesnīcā pagarinājām mūsu rezervāciju par vēl vienu nakti.
Sestdiena, 13.marts – Portimao
Plānots doties Carvoeiro ciematu, kur netālu atrodas Algar Seco klinšu veidojumi, tomēr brīvdienās sabiedriskais transports nekursē tik labi, kā varētu vēlēties, tādēļ paliekam tepat. Iepriekšējās dienās informācijas centrā biju paņēmis dažus bukletus un kādā no tiem atradu informāciju par pastaigu gar okeānu Lagos virzienā – nolemjam to īstenot. Kad beidzās viesnīcu rajons, tad arī sākās īstā taka, piemēram, vienviet klintīs izkaltas, izdrupušas trepītes un klāt piesieta virve, pie kuras pieturoties, var uzkāpt augšā. Pa ceļam grūti pieejamas, bet ārkārtīgi skaistas pludmales – zilzaļš ūdens, saule un smilšaina pludmale. Takā mijās smilšainās pludmales, ar klintīm, alvejām, kuras atgādina priedes, un dažviet nelieli koku puduri. Kopumā taka vienā virzienā ir 7-8 km. Atpakaļceļā netālu no mūsu viesnīcas ieturam pusdienas restorānā – teju visur piedāvā tā saucamo menu completo jeb tourist menu: kompleksās pusdienas par aptuveni 10 eiro. Pusdienlaika karstums ir neciešams, tādēļ atvelkam elpu viesnīcā. Pēcāk dodamies pludmalei uz otru pusi – pēc aktīvās dienas pirmās puses gribas atpūsties un neko nedarīt: ēdam saldējumu sēžam smiltīs un skatāmies okeānā.
Atliek vien vēl sīkums norezervēt sev naktsmājas Lagošā (Lagos) nākamajām dienām, internets viesnīcā gana dārgs (10 min – 1 eiro), lai mēs pārāk ilgi nemeklētu viesnīcu. Atrodam apartamentus mazliet nostāk no pilsētas centra par 30 eiro.
Svētdiena, 14.marts – Lagos
Dodamies uz staciju, lai ar vilcienu brauktu uz netālu esošo Lagošu (Lagos). Tur ceļš ved gar krastmalu, kur saslietas daudzas būdiņas ar tūristu atrakciju piedāvātājiem – laikam tādēļ, ka ir svētdiena, daudzas no tām ir slēgtas. Bet pie vienas no tām mūsu uzmanību pārķer kuģīšu izbraucienu tirgotājs – apsolām padomāt. Ar gps palīdzību meklējam mūsu viesnīcu, īsti neizdodas saprast, kur tā ir. Viens ir skaidrs, ka rezervēšanas portālā viesnīcas atrašanās vieta google kartē nebija pareizi atzīmēta. Ilgāka meklēšana vainagojās ar panākumiem – izrādās Vilabranca ir villas apartamentu ciemats – kopā ar viesnīcas pārstāvi drebošu sirdi dodamies garām skaistajām mājām līdz tiešām piestājam pie kādas mājas ieejas un viņa saka: esam klāt, šī ir jūsu māja. Milzīgs pārsteigums, kurš nenoplaka arī ieejot iekšā – balkons ar skatu uz dārzu. Man arvien vairāk sāk iepatikties nesezona un tās dāvātās iespējas. Netālu esošajā veikalā nopērku makaronus un tunci, lai pagatavotu ātrās pusdienas. Pēc tam dodamies uz Ponta da Piedade – okeāna klints, kurā izbūvētas augstas trepes, no šī punkta tālāk dodamies gar krastu aptuveni zināmā virzienā – nav ne jausmas kur nokļūsim, bet tālumā redzami cilvēki. Ceļu turpinam uz pilsētu vakariņās, mazliet uztrauc, vai svētdienas vakarā būs ne-tūristu kafejnīcas vaļā, tādēļ pa ceļam lielveikalā iegādājamies astoņķāji vakariņām. Portugālē, izņemot sāli, pārējās garšvielas ir diezgan dārgas, tas jāņem vērā – braucot uz Portugāli, ja plānots gatavot pašiem, vērts paņemt mazliet sev tīkamās garšvielas līdzi.
Pirmdiena, 15.marts – Lagos
Lagošā ir daudz tūristu atrakcijas, piemēram, izbraucieni ar kuģīti, tomēr lielākā daļa no tiem darbojas tikai aktīvākajā tūristu sezonā. Viens kuģīšu operators strādāja arī martā, tomēr aizejot uz piestātni, lai izbrauktu, pa tālruni uzzinu, ka tomēr šodien lielo viļņu dēļ kuģīši okeānā nebrauc. Šodien bija plānots doties arī uz tālāko Eiropas dienvidrietumu galu – Sao Vincentes ragu, to nākas īstenot mazliet agrāk. Ar autobusu uz Sagres – izkāpām pie informācijas centra, kurš diemžēl pirmdienās ir slēgts. Pēc stundas ir autobuss uz pašu ragu, pavdām laiku pilsētā, kurā ir varen vējains, bet cilvēkus faktiski neredz vasarā un pirmajos rudens mēnešos pilsētu piepilda sērferi, te nu viņiem tiešām ir ko darīt. Neredzējām, kur ir gala autobusa galapunkts, tādēļ autobusu uz ragu gaidām kādā no pieturām ar cerību, ka viņš tiešām te pieturēs, drošības pēc autobusam vajag pamāt, lai tas tiešām piestāj. 15 minūšu brauciens un esam pie raga – apkārt vēl spēcīgāks vējš, daudz jo daudz mašīnu un cilvēku. Mazliet vīlies, jo diži daudz darīt te nav ko – sabildējamies, paskatāmies suvenīru piedāvājumus un dodamies uz stāvošo autobusu, kurš ērti pietur ragā tieši pusstundu. Pietiek ar atliektiem galiem. Ar šo pašu busu var pa taisno aizbraukt līdz Portimao (caur Lagos), bet mēs vēl uzkavēsimies Sagrešā. Izstaigājām pilsētu, okeāna ūdens atkal pavisam citās krāsās, klintis arī tumši pelēkbrūnas atšķirībā no netālu esošās Lagošas un Portimao. Atkal jau kontrasti. Diemžēl arī te pusdienu virtuve veras vaļā no pl. 18, vairāki lielveikali, bet visi slēgti un neizrāda dzīvības pazīmes, ka vispār tiks kādreiz vēl atvērti. Gaidam autobusu uz Lagošu. Tur krastmalā atrodam menu completo variantu par 7,50 eiro – apkalpo enerģiska saimniece. Šādās kafejnīcās ir vislabāka aura un noskaņa – ar mīlestību gatavots, turpat arī vietējie, nepārspējamā Portugāles noskaņa un virtuve. Izplānoju nākamās dienas aktivitātes: brauciens – pārgājiens pa Algarves zvejnieku ciematiem.
Otrdiena, 16.marts – pārgājiens gar okeānu
Plānā doties uz Algarves zvejnieku ciematu Burgau – turp aizbraucam ar autobusu. Ciemats fantastiski balts, klusums. Veikaliņā iepērkam svaigus augļus un sākam mūsu pārgājienu atpakaļ uz Lagošu. Ceļš ved gar okeāna klintīm uz Luz ciematu. No Luz ciemata ceļš vijas uz kalnu (109m), kurā ceļš augšup ir strautu izskalots, tādēļ nākas dažviet mesties četrāpus. Sol nav viegli, bet tomēr nokļūstam augšā. Staigājam gar okeāna klintīm meklējam vietu piknikam, atraduši vietu drīz vien nācās to pamest, jo sākās paisums un lieli viļņi, tādēļ nācās vien pikniku atlikt un pusdienot mājās. Lagošā ir daudz iespēju pavadīt laiku pastaigās gar okeānu, daudzās smilšainās pludmales. Vakariņas atkal kafejnīcā pie mūsu enerģiskās tantes, žēl, ka rīt jau jādodas prom – varētu palikt vēl ilgāk. Ārā gaidot vakariņas pie mums atnāk ubags, kurš pārsteidzoši labi bija apguvis angļu valodu. Pateicu, ka nav sīknaudas. Pēc tam turpinājām sarunu ar kādu vietējo par šo tēmu un aizrunājāmies par Portugāles apceļošanu un par Madeiru.
Trešdiena, 17.marts – Faro
Pēdējā pilnā diena Portugālē. Sakrāvājam mantas un dodamies uz vilcienu, lai turpinātu ceļu atpakaļ uz Faro. Sarunās ar citiem iepriekš biju dzirdējis, ka Algarves reģiona galvaspilsētā Faro nav nekā ievērības cienīga – mēģinājām atrast ko interesantu. Noteikti atmiņā paliekošakā bija pie Faro baznīcas 1719.gadā izveidotā Capela dos Ossos kapella, kura ir izveidota no .. mūku kauliem. 1254 galvaskausi un daudz, jo daudz citi kauli. Pastaiga pa Faro centru neaklāja mums neko īpaši interesantu – apkārt ļoti daudz policistu, cik var noprast – liels čiekurs atbraucis. Klaiņojot atradām netālu no mūsu viesnīcas jauku ģimenes kafejnīcu, kurā pačalot ar īpašnieci, pašiem pavērot vietējo dzīvi un ikdienu.
Ceturtdiena, 18.marts – Londona
No Faro uz lidostu. Vislabāk ir iepriekš aiziet un saprast, kurā vietā centrā tieši piestāj Aerobus, dažviet ir norādes, ka pieturā piestāj lidostas autobuss, bet tas varbūt arī atpakaļceļā. Ja reiss ir ļoti agri, piemēram, jau pl. 7, var nākties izmantot taksometra pakalpojumus. Veiksmīgi ielidojam Londonā. Mums ir paredzēta nakts lidostā, tādēļ ir brīvais laiks un iepriekš jau ir internetā nopirktas EasyBus biļetes uz Londonas centru – akcijas laikā iegādājos biļetes diviem turp atpakaļ par 6 mārciņām! Vislētākais variants, kā aizdoties uz centru. Lielbritānijā esmu bijis neskaitāmas reizes, bet Londonā nebija līdz šim sanācis – tādēļ izsēdināti pie Šerloka Holmsa muzeja, sākam iepazīt Londonu – atkal jau bez kartes, tikai GPS un mobilajā telefonā Google maps. Apskatām nozīmīgākos objektus, iekožam tradicionālo panini. Klāt jau ir tumsa un lēnām jātaisās atpakaļ uz lidostu. Lielveikalā sapērkam daudzus pusfabrikātus, kurus iekost lidostā. „Mazliet” pamocījāmies, kamēr atradām vietu, kur tieši ir mūsu busa pietura – izrādās, ka tā nav ne autoosta nekas līdzīgs, vienkārša pietura. Lidostā esam mazliet pēc pusnakts, lidosta kā vienmēr pilna ar gulētājiem, atradām divas brīvas vietas, iekodām un mazliet pasnaudām, lai pl. 4 jau celtos un dotos uz uz mūsu reisu pl. 6. Kā ierasts – latvieši veido pie iekāpšanas nevis rindas, bet barus un turklāt lielākā daļa neatšķir priority boarding no parastās iekāpšanas, jau dzirdami britu vecpuiši – ir piektdienas rīts un jau nākamā partija brauc uz Rīgu. Ielidojam Rīgā – te arvien ziema un vēsums, bet mūs arvien silda atmiņas par saulaino Portugāli.
Praktiskā informācija:
Aviobiļetes: uz Faro ir iespējams nokļūt daudziem Rīgas galamērķiem. Tuvākais no tiem ir Skavsta lidosta, ja kāds ir sakombinējis tieši caur turieni lidojumus – varētu padalīties pieredzē komentāros.
Faro aerobus: Autobuss maksā 1,65 eiro, aptuveni 25 minūtes brauciens, autobuss pietur netālu no dzelzceļa stacijas. http://www.faroairportsguide.com/buses.php
Starp pilsētām var pārvietoties ar vilcieniem (cenas un saraksts: http://www.cp.pt ) vai ar autobusiem. Algarvi apkalpo EVA bus (angliskā versija)
Dzelzceļa braucieni ilgumi un cenas (cenas ir 2010.gada):
Tavira: no Faro uz Tavira – aptuveni 45 min brauciens, 2,40 eiro vienā virzienā.
Portimao: no Faro uz Portimao – 1,5 stundas, 4,85 eiro vienā virzienā.
Lagos: no Portimao uz Lagos – 18 minūtes, 1,40 eiro.
Jauniešu viesnīca Tavirā: Pousada de Juventude de Tavira. Rezervācija jāapmaksā uzreiz pie rezervēšanas. Mums maksāja 36 eiro (double room, ar brokastīm). Vairāk par šo Portugāles jauniešu viesnīcu tīklu var lasīt bloga rakstā.
Viesnīca Portimao: Apartclub Hotel Amarilis, cena martā 30 eiro (double room, apartamenti). Tuvu okeānam, plašas telpas pilnībā aprīkota virtuve. Redzējām viesnīcas cenu lapu – sezonas laikā augustā tādi apartamenti maksā 120 eiro par nakti.
Viesnīca Lagos: Vilabranca apartments – par šo cenu nepārspējams variants. Rezervējot internetā viesnīca maksāja 33 eiro, uz vietas mēs pagarinājām rezervāciju un tad maksāja 30 eiro par nakti. Internet rezervēšanas portāla starpniecība nebija jāmaksā, attiecīgi lētāk sanāca. Turpat blakus pieejams arī baseins – gan bērniem, gan dziļais. Aptuveni 10 minūšu gājienā līdz tuvākajai pludmalei, citas ir mazliet tālāk, ir daudz variantu.
Viesnīca Faro: izvēloties viesnīcu vēlme bija rezervēt tuvu centram un lētu. Rezervējām Faro LowCost Inn, 25 eiro, tomēr tā bija kļūda – pabriesmīga viesnīca, pirms tam lasīju Trip Advisor ieteikumus un tur bija apmierinoši komentāri, tagad publicēju arī savu viedokli un redzu, ka tagad tur nekas labāks nav palicis: http://bit.ly/bcl3h6 (tripadvisor.com)
Londonas Easybus: laicīgi rezervējot un pērkot akcijas laikā var iegūt labas cenas. Easybus brauc arī uz Luton lidostu, kurp lido WizzAir. Uz Stanstedu brauc 16 vietīgie mazie busiņi. Biļetes tiek pirktas uz konkrētu laiku, tādēļ centieties ierasties laicīgi iekāpšanas vietā, jo jums būs prioritāte. Ja nokavējat konkrēto laiku, tad jums ir iespēja tik un tā braukt ar tuvāko iespējamo brīvo busiņu. Kursē ik pa 20 minūtēm. Pēdējais busiņš no Londonas centra uz lidostu ap 23:20, jābrauc aptuveni 1.15h.
Tūrisma ceļveži: Šobrīd izmantoju jaunāko pieejamo Lonely Planet Portugāles ceļvedi. Papildus biju iegādājies mazu grāmatiņu Essential Algarve. Tajā ir noderīga informācija, kur, ko tieši redzēt Algarvē. Var iegādāties arī grāmatu latviešu valodā, diemžēl tur aktuālā informācija nebūs atrodama, to vienmēr var papildināt internetā. Ceļvežus iesaku meklēt Gramatuveikals.lv internetveikalā, bezmaksas piegāde uz Latviju.
Viesnīcas Portugāles dienvidos – Algarves reģionā:
Izvēlies pilsētu, norādi vajadzīgos datumus un atradīsi labākos viesnīcu piedāvājumus vienotā meklētājā no 100+ viesnīcu rezervēšanas portāliem. Servisu nodrošina viesnīcu cenu salīdzināšanas serviss Hotelmegasearch.com.
