Portugāle kā Eiropas tālākais rietumu punkts mani jau izsenis vilināja, bet ilgus gadus turp aizdoties nesanāca, visbeidzot sakrita zvaigznes un kabatā bija biļetes uz Porto – beidzot varēšu pārliecināties, kādēļ mani tur tik ļoti velk. Neesmu vīlies jau trīs reizes apmeklējot šo skaisto zemi un uz draugu jautājumu, kādēļ gan atkal Portugāle – man atbilde vienmēr ir viena: pašam vajag turp aizbraukt un savām acīm redzēt, izbaudīt un iemīlēt šo zemi. Ryanair piedāvā daudzus variantus, kā atrast lētāko un piemērotāko lidojuma maršrutu uz Porto. Jārēķinās, ka parasti maršruti bez vismaz vienas nakšņošanas lidostā sanāks dārgāk, bet kā vienmēr saku – lētās aviobiļetes ir laimes spēle. Lai arī ceļojums notika jau pirms vairāk kā 4 gadiem, galvenās lietas ir palikušas un ar tām arī cenšos iepazīstināt šajā ceļojuma aprakstā.
Otrdiena, 18.marts/19.marts – nakts Bergamo lidostā, ierodamies Porto
Rīts sākas ar skatu uz mājas pagalmu, kuru pa nakti ir pārklājis sniegs. Ceļojumā dodamies divatā – es un Solvita. Pa dienu sakrāmējām somas un dodamies uz Rīgu, lai tālāk brauktu uz lidostu. Solvitai stress pirms lidošanas, jo lidos pirmo reizi. Pl. 20 vakarā, gaidām lidojumu uz Milānu. Mazliet kavējas, jo lidmašīnai apsaluši spārni, tos ar karstu ūdeni un antifrīzu noskalo. Lidojums veiksmīgs un nosēžamies Milānas Bergamo lidostā. Priekšā nakts lidostā. Iepriekš ievācu informāciju, ka lidostā ir paredzēta vieta, kur palikt tādiem kā mēs. Pēc drauga zīmētā plāna mēģinam atrast, bet norādītās durvis ir ciet. Vaicājam padomu apkopējai, cenšoties saprasties ar dažiem vārdiem itāļu valodā, atmetam cerības un paliekam netālu no reģistrācijas galdiem, kur uzturas arī citi tūristi. Īsi pēc pusnakts mūs visus izdzenāja uz citu lidostas daļu, aizejot turp, visas vietas aizņemtas, daudzi cilvēki jau iekārtojušies naktsmieram. Atliek nakts stundas pavadīt sēžot uz grīdas. Aizmigt neizdodas, tādēļ veltam laiku apkārtnes iepazīšanai. Itālijā no kafijas automāta par pus eiro iegādāta manā mūžā garšīgākā kafija, lai gan ikdienā kafiju nedzeru. Lidojums uz Porto tiek pavadīts guļot.
Pa lidmašīnas logu ieraugām Porto tiltu, Duoro upi – esam klāt, sapnis ir teju piepildīts! Vēl mazliet un pirmo reizi ierodamies Portugālē. Saulains! Pilnīgs pretstats Latvijas laika apstākļiem. Dodamies uz metro pusi – Porto darbojas sabiedriskā transporta e-biļete Andante karte, lidostā un citviet ir palīgi, kuri palīdz tūristiem vismaz pirmajās reizēs tikt skaidrībā ar zonām u.c. Ja plānojat ar sabiedrisko transportu pārvietoties vienu pilnu vai vairākas dienas, tad izdevīgi iegādāties neierobežoto braucienu karti vienai vai trijām dienām. Ar metro līdz centram un dodamies meklēt mūsu nelielo, bet mājīgo viesnīcu Pensao Cristal. Iekārtojamies, stunda miega un esam gatavi doties iepazīt Porto pilsētu. Plāns bija doties uz krastmalu, lai uzmeklētu iespēju pieteikties braucienam ar kuģīti, tomēr kuģītis atrada mūs jeb, pareizāk sakot, pārdošanas aģents uz ielas mums piedāvāja izbraukt ar kuģīti. Domāts darīts, aizgājām samaksājām 60 eiro par pilnas dienas braucienu ar kuģīti nākamajai dienai, papildus mums piešķīra bezmaksas ieejas kuponus uz portvīna darītavu „Croft”. Kā vēlāk izrādījās, šī un citas vīna darītavas piedāvā bezmaksas tūres, tādēļ kuponi bija lieki. Vīna darītavā diemžēl angļu valodas ekskursijas vairs nebija pieejamas, tādēļ bijām ar mieru pieslēgties spāņu valodas grupai. Solvitas zināšanas spāņu mēlē noderēja saprast aptuveno domu, protams, galvenais ir redzēt, izjust un sagaršot šo portvīna vīna darītavu burvīgumu. Vakariņas izlēmām ieturēt uz mūsu viesnīcas balkoniņa, tādēļ sapirkāmies lielveikalā gardumus un portvīnu. Lai arī nakšņošana lidostās ir nogurdinoša, tomēr dažreiz tas ir ļoti ērti, ka nevajag pārlidojumam veltīt visu dienu un agri no rīta var ierasties jau galamērķī. Šī dienas atziņa apstiprinājusies arī vēlākos ceļojumos. Negatīvā puse, protams, ir ierobežotās iespējas naktī izgulēties.
Ceturtdiena, 20.marts -Duoro upes kruīzs no Regua
Jau pl. 8 mēs esam lejā uz pirmajām brokastīm, pēc tam aši skrienam uz staciju, kur jāatrod kāda persona, kura mūs savāks braucienam ar kuģīti. Pl. 9:15 sākas brauciens ar vilcienu līdz Regua, tad līdz pat līdz pl. 18 ar kuģīti pa Duoro upi uz Porto – karsta saule, brīžiem vējš un labas pusdienas, 2 slūžas un vienas no tām augstākās Eiropā, dažādi cilvēki, gids pastāsta par daudzajiem Porto tiltiem. Piestājam Villa nova de Gaia (Porto pilsēta ir faktiski divas pilsētas, tās atdala Duoro upe – Vila Nova de Gaia un Porto). Mēģinājām apmeklēt slavenāko no portvīna darītavām „Sandeman”, tomēr tur viss aizņemts, iesim vēlāk degustēt. Tā vietā dodamies uz mazliet tālāko Novel vīna degustāciju – dažviet ir jāmaksā, bet šo summu noņem no summas, ja jūs iepērkaties viņu veikaliņā. Kādā no kafejnīcām mums piedāvā pagaršot zaļo vīnu jeb vinho verde – skābs un ne visai. Saplānojām nākamo dienu un mēģinām Sao Bento stacijā iegādāties dzelzceļa biļeti nākamajai dienai, bet izrādās, ka to var iegādāties tikai konkrētajā dienā. Sao Bento stacija ir skaisti izrotāta ar zilo flīžu zīmējumiem – azulejos (info wiki) Pastaiga pa Porto, veikali un vakariņas uz balkona. Porto naktī ir vienkārši burvīga. Man šķiet, ka tā ir daudz romantiskāka par Parīzi, vienīgi Monmartra ar ielu māksliniekiem ir nepārspējama, bet daudzas lietas Porto ir vēl labākas, viena no tām noteikti ir portvīns un daudzās lietas, kas ir tam apkārt.
Lielā piektdiena, 21.marts – Guimaraes un Braga
Pēc nemierīgas nakts (aiz loga visas ielas garumā bija tusiņš) jau pl. 7 jāceļas, jo 8:15 vilciens uz Guimaraes pilsētu. Mēģinot nopirkt biļeti uz šo pilsētu, nākas papūlēties, jo trīs reizes mēģinu pateikt mums vajadzīgās pilsētas nosaukumu. Beigās neizturu un ar žestiem parādu, lai iedod rakstāmo. Kāds kungs blakus, redzot, ko es rakstu, jau pasteidzās skaļi nosaukt pilsētas vārdu – visi palika priecīgi un laimīgi. Brauciena laikā mūs pārsteidza kāda lieta – vilciens apstājies, stāvam aptuveni minūti, nekādas pasažieru kustības. Te piepeši redzam, ka vilciena konduktors palīdz aklam cilvēkam aiziet līdz perona galam, kur tālāk nokāpt pa trepēm, tikmēr viss vilciens un pasažieri gaida. Guimaraes ierodamies agri, neliels gājiens līdz pilsētas centram no stacijas. Centrā paēdam līdzi paņemtās brokastis, apkārt Latvijas mērogiem iespaidīgi pakalni, pils, skursteņi, saziedējuši koki, puķes , vagoniņš augšup un lejā no Pinho kalna. Pilsētas pilī uzkāpjam augšā pa šaurām trepēm, augšā satiekam latviešus no Impro grupas. Dodamies tālāk uz funikulieri, kurš kursē no pilsētas uz Pinho kalnu, kas ir vairāk kā 2 Gaiziņu augstumā. Kalna galotnē atrodas klosteris un skaists panorāmas skats. Turpinājumā ar autobusu dodamies uz Bragu. Vietējiem pierasta lieta, bet mums trakais brauciens pa līkločainajām ielām gar krauju malām mazliet pakutināja nervus.
Bragā dodamies uz informācijas centru, pa ceļam pagaršojam ceptus kastaņus – Solvitai pirmā pieredze ko tādu ēst. Info centrā uz jautājumu, no kurienes esam, atbildu, ka no Latvijas un mums iedod Bragas karti latviski! Ļoti patīkams pārsteigums, vien Bragas nosaukums latviešu kartē ir Brāga. Uzzinām vajadzīgo autobusu un pieturu, dodamies uz Bom Jesus, viena no Portugāles ievērojamākajām katoļu baznīcām. Tās pakājē atrodas kāpnes, pa kurām ticīgie Lielajā piektdienā rāpo augšup, lai izlūgtos piedošanu, tomēr pasākums laikam bija beidzies un nevienu rāpojot tur neredzējām. Uz Bom Jesus katedrāli var uzbraukt arī ar vagoniņu, bet šo maksas iespēju neizmantojām. Saule lēnām sāk rietēt, papriecājamies par skaistajiem skatiem un līdz ar tumsas iestāšanos esam jau Bragas dzelzceļa stacijā, lai dotos uz Porto. Tur atradām lielisku kafejnīcu ar tikpat lielisku piedāvājumu (menu completo 4,90 eiro – zupa, vīns, otrais, deserts un saldais). Šī kafejnīca kļuva par mūsu iemīļotāko vietu Porto. Tā kā tajā saimnieko divi vīri gados, tad nodēvējām to par kafejnīcu „Pie večukiem” – oficiāli dēvētā par A Minhota (Google kartē – http://bit.ly/a-minhota ).
Sestdiena, 22.marts – Aveiro un Espinho
Līdz šim laiks mūs ir lutinājis un nelija nevienu brīdi. Šorīt ir apmācies un mazliet smidzina. Skrienam pa kalnu lejā uz mūsu Sao Bento staciju – tā radās leģendāra dziesma par ripojošo akmeni lejā no Porto kalna! Pazīstamā kasiere, bet šoreiz jau citas, Aveiro pilsētas izrunāšana nesagādāja tādas grūtības un viss notika ātri. Dzelzceļš vijas gar okeāna piekrasti, pirmo reizi šajā Portugāles ceļojumā ieraugām okeānu. Aveiro vecā stacija skaista jo skaista – noformēta ar azulejos. Izstaigājamies pa burvīgo pilsētu, kuru mēdz dēvēt arī par mazo Venēciju, jo arī te ir ūdens kanāli un gondolas. Iemaldījāmies arī kapsētā, kura krietni atšķiras no mūsu tradicionālajām, sīkāk nestāstīšu – jāredz pašam. Neveicas ar pusdienu meklēšanu, tādēļ ieskrienam MiniPreco (mūsu SuperNeto) veikalā nopirkt mielastu piknikam pie okeāna.
Braucam ar vilcienu atpakaļ uz Espinho, kur iepriekš nobraucām garām. Stacija atrodas 200 metrus no okeāna. Jau izkāpjot dzirdam, cik spēcīgi viļņi sitas pret krastu. Turpat atrodas mols – aizejam līdz tā galam. Fotografēšanā izvēršas mazliet ekstrēma – gribas lielos viļņus nobildēt, tad nākas nobildēt un ātri vien notupties, lai aizsargātu kameru no ūdens. Sagaidām saulrietu – tas ir fantastisks. Atrodam kādu vietu aizvējam pie slēgta kioska, kurš darbojās tikai vasarā un sasildāmies ar portvīnu un cepumiem, jo vējš un aukstums dara savu. Stacijā siltā gaisa pūtējs, pie tā sasildāmies. Dodamies uz Portu vakariņās – kā ierasts, pie večukiem. Uzzinām, ka rīt, Lieldienās, viņi nestrādās, tādēļ nāksies domāt, kur citur paēst.
Svētdiena, 23.marts. Lieldienas Porto
Brokastīs pārsteigums no viesnīcas saimnieces – uzdāvina katram viesim šokolādes konfekšu paciņu. Dodamies pastaigā pa Porto. Lieldienu rīts. Daudzi cilvēki saposušies dodās uz baznīcām, apkārt skan zvani. Gar krastmalu ejam uz Jardins do Palacio de Cristal – fantastisks pilsētas parks! Tajā mani pārsteidz gailis, kurš nosēdies uz soliņa blakus kādām jaunietim un kikerigū! pilnā balsī. Neilgi pēc tam uz ceļa takas uzrodas pāvi un netālu noskrien arī zaķis. Droši vien Lieldienu zaķis. Šajā parkā atrodas arī garās palmas, kuras dikti izceļās, raugoties uz Porto no upes otras puses – domāju, ka tās ir pamanījis ikkatrs, kurš ir bijis Porto. Tālāk mūsu ceļš ved uz Casa de Musica jeb Mūzikas māja – nesen uzcelta koncertzāle ar diezgan jocīgu arhitektūru. Pie tās arī sākās ceļš uz okeānu pa Avenida Boavista. Tā galā vēl viens pilsētas parks. Tur ilgi neuzturamies, jo ātrāk gribas pie okeāna. Galā atrodas forts, pie tā portugāļi spēlē kārtis – uz tām virsū salikti akmeņi, lai neaizpūš prom. Sākas garais ceļš atpakaļ gar Duoro ieteku okeānā uz pilsētas centru. Neizmērāms nogurums, jo nostaigāti lieli attālumi, mazliet atpūšamies un ap pl. 19 dodamies vakariņās.
Diemžēl mūsu naivums bija pārāk liels – nestrādāja ne pārtikas veikali, ne restorāni. Stundu izsalkuši staigājām pa Porto, meklēdāmi kaut ko iegādāties ēst. Piepeši uz ielas garām pabrauc Pizza Hut motociklists, skrienu viņam pakaļ ar cerību ieraudzīt, kur varbūt tuvumā atrodas picērija – mums paveicas, pavisam netālu aiz stūra strādājoša picērija. Esam glābti! Lazanja un biezā pica sen nav tik labi garšojusi. Pēc vakariņām dodamies pastaigā gar Duoro upi, nakts fotosesija.
Pirmdiena, 24.marts – transporta diena
Lietaina, mākoņaina diena. Brokastīs piedzīvojam šoku – pie galda apsēžas zviedriski runājošs pāris un piepeši sieviete vēršas pret mums un latviešu mēlē saka: „Sveiki, man šķiet, ka dzirdēju runājam latviski!” Izrādās viņa ir Zviedrijas latviete un ar vīru ieradusies Porto uz konferenci, nolēmuši ierasties pāris dienas iepriekš, vaicāja padomu. Ieteicām viņiem maršrutu Guimaraes – Braga. Nākamajā dienā satikām atkal un atzina to par labu esam. Šodien iegādājamies Andante karti (tūrista elektroniskā biļete) – iespēja brīvi pārvietoties sabiedriskajā transportā visu dienu. Krustu šķērsu izbraukājam visas metro gala pieturas, izmantojam iespēju izbraukt līdz okeānam ar sagrabējušo, veco pirmskara tramvaju – tūristu magnēts. Vakarā aizejam uz Sandmann vīna darītavu, noskatāmies filmu par portvīna tapšanu – portvīna smarža vīna pagrabos valdzina. No Sandemann ieejas pa labi, blakus ieliņā atrodas neliels portvīna veikals ar burvīgu pārdevēju, kura piedāvās arī nogaršot atdzesētus daudzus no pieejamajiem portvīniem. Piezogās domas par to, ka drīz jau jādodās mājup, bet tikai tagad pilsēta ir iepazīta un tā gribas palikt vēl mazliet.
Otrdiena, 25.marts – iepirkšanās un vīna darītavas
Pēc brokastīm uzkāpjam pie Torre do Clerigos tornī. Ieeja maksā 2 eiro, bet ir tā vērts pieveikt 225 pakāpienus, lai ieraudzītu skaistu Porto panorāmu 70m augstumā.Tiem, kuriem ir bail no augstuma, labāk atturēties un nekāpt. Porto atrodamas labas iepirkšanās vietas kā H&M un C&A veikali, kuros var iegādāties par samērīgām cenām apģērbus un aksesuārus, kurus LV neatrast. Dodamies uz pilsētas tirgu – apkārt augļi, puķes, maize un plašs piedāvājums ar okeāna veltēm. Zobenzivs (espada) izskatās mazliet biedējoši – lielas acis, mazi zobiņi. Pirmo reizi mūžā redzu svaigu tintes zivi – nudien sajūta, ka kāds zivīm pa virsu melnu tušu salējis. Nopērkam svaigas jūras veltes, kuras kopā ar iepriekš nopirktajiem, saldētajiem kastaņiem aizvest mājās. Saldēto produktu maisu līdz vakaram atstājam pie večukiem.
Vēl pēdējo reizi nolemjam aiziet pasēdēt pie Duoro upes, apmeklējam kādu necilu vīna darītavu. Ar to nepietiek. Dodamies uz citu – Offley. Tur pie reģistrācijas jau dzirdu, ka rindā gaida arī vāciešu grupa (vīrieši vecuma ap 40 gadiem), tie sāka mūs uzreiz aprunāt. Ekskursijas laikā nemitīgi savā starpā jokoja. Vienā brīdī nenoturējos un teju sāku smieties līdzi, bet notēloju, ka uznācis klepus.Pie degustāciju galda mēs savā starpā nerunājām, bet laikam mans smaids nodeva. Kāds no vāciešiem pavaicāja, vai neesam no Vācijas. Atbildēju vien, ka esam no Latvijas, bet tas pārsteidza pārējos vāciešus, kuri bija makten pārsteigti, bet nezinu, vai nokaunējās par visām lietām, ko bija sarunājuši. Nekad nevar zināt, kādā valodā ārvalstīs runā un saprot lidostā tev pretī sēdošais vai garām ejošais. Ja nevēlies neērtas situācijas, vienmēr seko līdzi, ko runā publiski – sevišķi jautra pieredze man ir ar krievvalodīgajiem ārzemēs, bet tas, protams, jau ir pavisam cits stāsts. Vācieši demonstrēja ne sliktas zināšanas par Latviju, tomēr to, ka sievieti prezidentes amatā ir nomainījis ārsts, viņi vēl nezināja. Pēdējās vakariņas pie večukiem, paņemam maisu ar saldētajām jūras veltēm kastaņiem, dodamies uz viesnīcu. Skumji šķirties no šīs skaistās pilsētas, mēs visiem apsolām, ka noteikti vēl atbrauksim.
Trešdiena, 26.marts – Bristole, Rīga
Agri no rīta dodamies uz lidostu, lai lidotu uz Bristoli. Šajā ceļojumā devāmies ar koferiem, tādēļ nākas tos nodot un nosvērt. Ieradāmies laicīgi, lai varētu vajadzības gadījumā samazināt bagāžas svaru.Cipari nepatīkami pārsteidz – man savas somas svaru jāsamazina par 4 kilogramiem, Solvitai – 1,5 kg. Sākas lielā tīrīšana, smagākās lietas ievietojot rokas bagāžā. Iespējami daudz mantas tiek saliktas arī jakas kabatās, daudz ko nākas izmest. Pēc drošības kontroles skrienam uz mūsu vārtiem, bet tur milzu rinda. Sākas mazliet stress, bet Ryanair darbinieces ātri vien apzina tos, kuriem vajag lidot uz Bristoli, tos palaiž ātrāk. Veiksmīgi esam pacēlušies un dodamies uz Lielbritāniju. Tur pavadam pāris stundas un dodamies uz Rīgu. Atkal mājās – pietrūkst Portugāles siltuma. Daži briti uz Latviju ieradušies kreklos ar īsām piedurknēm, pa ceļam līdz lidostas ēkai paspēja jau nosalt.
Kopsavilkums
Maršruts: Rīga – Milāna – Porto – Bristole – Rīga. Ryanair lidojumu plānojām Lieldienu brīvdienās, tādēļ biļetes bija salīdzinoši dārgas – vienam cilvēkam 140 Ls ar vienu nododamo bagāžu.
Viesnīca Porto: Pensao Cristal – jauka viesnīca, tuvu centram (Līdz Sao Bento stacijai 4 minūšu gājiens). Atsaucīgi darbinieki, kuri labi runā angļu valodā, iedos pilsētas karti un atbildēs uz jūsu jautājumiem. Mēs maksājām 36 eiro par nakti. Citas Porto viesnīcas
Ceļveži: vērtīga praktiskā informācija un papildus idejas var atrast tūrisma Portugāles ceļvežos. Pats vairākkārt jau esmu izmantojis Lonely Planet Portugāles ceļvedi, kurā ir arī kartes, kas noder ierodoties pilsētā. Reti ir situācija, kad kādā pilsētas informācijas centrā ir citas pilsētas karte. Noderīgu informāciju var atrast TripAdvisor sadaļā Porto.
Upes kruīzs: Duoro Azul (Regua– Porto, nesezonā darba dienās 56 eiro, sezonā 65 eiro – iekļautas pusdienas uz klāja) Laivu braucienus un citas aktivitātes var meklēt arī uz vietas – centrālajās ielās un Duoro upes otrā pusē krastmalā atrodas daudzi tūrisma firmu biroji ar izkārtnēm un dažādiem piedāvājumiem.
Vilcieni: no Portu uz tuvējām pilsētām ved vilcienu/metro līnijas, par tām un cenām vajag interesēties Portugāles dzelzceļa mājas lapā. Stacijās var saņemt vilcienu sarakstus. Porto ir divas lielās dzelzceļa stacijas: Porto – Campanha (nostāk no centra) un Sao Bento (centrā). Ne visi vilcieni brauc līdz Sao Bento, tad nākas pārsēsties citā vilcienā, kas iet līdz pašam galam. Cenas nav pārāk dārgas: stundas brauciens ar vilcienu Porto – Braga maksā 2,15 eiro. Starpreģionu un Alfa-Pendular ir dārgāki vilcieni, tie kursē starp lielajām pilsētām un nevajadzētu nejauši uzķerties uz šādiem.
Autobusi: autobusu satiksmi ļoti vēlams plānot laicīgi izpētot internetā maršrutus un sarakstus, piemēram, maršrutā Guimaraes – Braga brauc Transdev autobusu operators. Plaša informācija par sabiedrisko transportu ir Portugāles tūrisma ceļvežos, bet tur visbiežāk nebūs precīzi autobusu saraksti.
Portvīns: portvīna pudeles tiek aizdarītas ar ērti izvelkamu korķi, tādēļ tam nevajag korķviļķi – šie korķi ļoti ērti vēlākai izmantošanai, ja attaisīta tradicionālā pudele, tad to var ērti aiztaisīt ar portvīna korķi. Mēs palūdzām mūsu večukiem attaisīt vīna pudeli un aiztaisījām to ar līdzi paņemto portvīna korķi. Ļoti iesaku pirms Porto apmeklējuma mazliet izlasīt par portvīna veidiem, lai zināt, kurš ir labāks – tawny vai ruby, vai arī ko nozīmē LBV. (iekš wiki par portvīnu) No Portugāles vīniem iesaku pagaršot balto un sārto portvīnu, kā arī zaļo vīnu (vinho verde). Latvijā šos vīnus pārāk bieži neatrast, lai arī lētākie portvīni tiek tirgoti Rimi par salīdzinoši dārgu cenu. Portvīns ir neatņemama Portugāles daļa, bet esiet uzmanīgi ar alkohola lietošanu.
