Savienotie reisi ir lidojumi, kuri nav tiešie reisi uz galamērķi, bet ir ar pārsēšanos. Ja lidojumus meklē pats un tos kombinē, tad visdrīzāk nāksies par šo savienoto reisu arī atbildēt. Standarta savienotie reisi ir lidojumi, kurus nodrošina aviokompānija vai aviokompāniju alianse. Šādos gadījumos atbildība par savienotajiem reisiem ir šīs aviokompānijas atbildība, piemēram, ja pirmais lidojums kavējas, tiks piedāvāts cits variants. Ja lidojumam tiek piešķirts viens rezervācijas kods, tas nozīmē, ka tas ir standarta savienotais reiss. Šādi lidojumi piemērotāki ir ceļotājiem, kuri ir gatavi maksāt iespējams vairāk, bet neriskēt. Laiku starp lidojumiem angliski dēvē par „layover time” – tas var palīdzēt meklēt papildus informāciju angļu valodā par pārsēšanās lidostu.
Ceļotāji arvien vairāk ceļojumu rezervācijas (lidojumi, viesnīcas, auto īre) veic internetā, tādēļ dažādos forumos un domu biedru grupās bieži tiek uzdots jautājums – vai pietiek, piemēram, stunda laika starp lidojumiem kādā noteiktā lidostā. Pašiem kombinējot savienotos lidojumus, vēlams ievērot vismaz 2 stundu starplaiku starp lidojumiem, tomēr šis laiks dažkārt varbūt nepieciešams arī ilgāks. Mazāk par 1 stundu starp pašu kombinētiem lidojumiem ir ļoti riskanti. Ņemiet vērā, ka katra situācija ir individuāla un, lai arī citu pieredze ir pozitīva ar 1,5 stundu starplaiku lidostā X, jums var nepaveikties un kāds no zemāk uzskaitītajiem faktoriem padara šo laiku daudz ilgāku.
Kādus faktorus izvērtēt pietiekamam lidojuma starplaikam?
Nododama bagāža – atšķirībā no lidojumiem tikai ar rokas bagāžu, nododama bagāža ir jāpaņem un jānodod, tas prasa laiku, bagāžas izsniegšana var kavēties, bagāžas nodošanai savukārt rindas. Izņēmums ir lidojumi, kuri tiek iegādāti jau savienoti un bagāža tiek uzreiz pārvietota starp lidmašīnām. Ja lidojat ar zemo cenu aviokompānijām kā Wizzair, Ryanair, EasyJet, tad bagāžu nāksies izņemt un to atkārtoti iečekot nākamajam lidojumam pašiem. Zemo izmaksu lidsabiedrības nodrošina lidojumus no viena punkta uz otru. Ja lidojumi kavējās, izveidojas sastrēgums bagāžas izsniegšanai, tad arī somu saņemšanas laiks var ieilgt.
Lidostas lielums – lidostas ir atšķirīgas, piemēram, Skavstas lidosta Zviedrijā vai Beauvais lidosta Parīzes tuvumā ir salīdzinoši mazas – tajā veiksmes un rokas bagāžas gadījumā var izlīdzēties ar 45 minūšu starplaiku, savukārt Londonas Stanstedas vai Prāgas lidostas ir daudz lielākas un pārvietošanās no viena lidojuma uz otru noteikti aizņems vairāk laika, it sevišķi, ja nākas mainīt arī lidostas ēkas (termināļus). Lielākās lidostās minimālais laiks ir 1,5 – 2 stundas.
Robežkontrole un drošības pārbaude – arī šo procesu nosaka lidostas izmēri, jo tā lielāka, jo lielāka ir pasažieru plūsma un var rasties sastrēgumi. Piemēram, Londonas Stansted lidostas robežkontrole var ilgt pat stundu, savukārt citu reizi – 10 minūtes. Ja abi galamērķi atrodas Šengenas zonā, tad visdrīzāk nebūs vajadzība iziet papildus pasu kontroli.
Lidojuma kavēšanās – ja pirmais lidojums kavējas un tādēļ varat nepagūt uz nākamo izlidošanu, Kavēšanos var ietekmēt daudz un dažādi faktori – laika apstākļi, tehniskas problēmas lidmašīnai vai lidostas darbībā, darbinieku streiki u.c. Laika apstākļi visbiežāk ir kavēklis ziemas lidojumiem. Ņemot vērā lidsabiedrību globālo darbību, notikumi vienā valstī var ietekmēt lidojumu gaitu citā valstī. Arī šajā gadā ļoti bieži notiek dažādi streiki, kuri ievērojami ietekmēja lidostu darbu – reisi kavējās, tika atcelti.
Pārvietošanās starp lidojumiem dažkārt var prasīt ātru pārvietošanos, šādos gadījumos var paļauties tikai uz savām spējām ātri skriet. Ja laiks starp lidojumiem ir neizbēgami mazs, sagatavojaties iepriekš – izvēlieties atbilstošus apavus, izpētiet lidostas plānu, centieties pirmais izkāpt no lidmašīnas un iespējami ātri iziet drošības kontroli (sagatavojiet visu jau pa ceļam vai stāvot rindā) utml. Turpinot piemēru ar Stanstedas lidostu – lai nokļūtu līdz daudziem vārtiem (gates) ir nepieciešamas pat 15-20 minūtes, savukārt vārtu numuru lidostas monitoros paziņo 45 minūtes pirms izlidošanas.
Šie ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt – katrā ceļojumā, lidostā, lidojumā var rasties daudzi un dažādi kavēkļi, kas var nopietni ietekmēt jūsu tālākos ceļojuma plānus.
Vai ir vērts kombinēt savienotos reisus pašam?
Ja lidojuma starplaiks ir mazs, tad vajag jau sākumā izvērtēt iespējas lieki neriskēt un mēģināt sakombinēt lidojumu, dodoties uz pārsēšanās galamērķi dienu iepriekš. Šo vienu nakti pārnakšņot lidostā (budžeta variants) vai arī atrast lētāku viesnīcu, ideālā gadījumā – lidostas tuvumā. Tas būs papildus laika buferis, lai pagūtu uz nākamo lidojumu. Ja laikus pērk zemo cenu aviokompānijas biļetes, var izvērtēt iespēju iegādāties papildus lēto biļeti uz vēlāku lidojumu vakarā vai uz nākamo dienu – tā kalpos kā rezerves variants. Ja tas būs jādara uz vietas pēc nokavēta lidojuma, tad izmaksas būs daudz augstākas, turklāt bez garantijas, ka biļetes vispār būs pieejamas.
Ņemot vērā, ka zemo cenu aviosabiedrības kopējās biļešu izmaksas turpina augt, ir vērts izvērtēt iespējas un salīdzināt piedāvājumu cenas arī klasiskajām aviokompānijām. Pat, ja cena būs mazliet lielāka, tomēr savienoto reisu gadījumā tas var būt ievērojami izdevīgāk, kā reizes, ka problēmu gadījumā nākas iegādāties papildus biļeti par dārgu naudu pašiem. Varbūt tieši šī iemesla dēļ ir vērts sekot līdzi aviokompāniju akcijām, cenas pārbaudīt daudzajos lidojumu rezervēšanas portālos kā lidot.lv, skyscanner.net u.c. Tādēļ plānojot lidojumu, izvēlieties gan uzticamu aviosabiedrību, gan arī izvērtējiet lidojuma starplaiku, ja paši kombinējat savienotos reisus.
